sestdiena, 25. novembris, 2017
Dobeles pilsētas kultūras nams
Baznīcas iela 6, Dobele, LV-3701, Latvija

Logo +371 63723082,26673650,
Logo lelde.klusa@dobele.lv
 
Par mums

Kultūras nama būvniecība tika uzsākta 1931.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta. Ēku cēla kā Latviešu biedrības namu, kurā bija paredzētas telpas gan sarīkojumiem, gan organizāciju un biedrību darbībai. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ būvdarbi aizkavējās. 1934.gadā tika pabeigta būvniecības pirmā kārta un atklāta zāle. Tikai 1939.gadā ēku pabeidza pilnībā, un to iesvētīja latviešu draudzes mācītājs Jānis Straumanis.

 
Kultūras nama ēka bija pirmā vieta Dobelē, virs kuras Latvijas neatkarības atmodas laikā, 1988.gada 18.novembrī, pacēla sarkanbaltsarkano brīvās Latvijas karogu. 1998.gadā Kultūras nama ēkai uzklāja jaunu jumta segumu. Nozīmīgi būvdarbi notika 2000. un 2001.gadā, kad ēkai piebūvēja jaunu sanitāro mezglu un atjaunoja vestibilu un lielo zāli. Izremontētās zāles atklāšana notika 2001.gada 18.novembrī līdz ar Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīto svētku koncertu.
 
Latviešu biedrības nams (tagad Kultūras nams) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
 
Mūsdienās Kultūras nams gan organizatoriski, gan telpu ziņā ir Dobeles pilsētas kultūras dzīves centrs, kur notiek koncerti, izrādes, saviesīgi pasākumi. Kultūras namā darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi: divi jauktie kori "Sidrabe" un "Viesturzeme", sieviešu koris "Vizma" (www.vizma.org), tautas deju kolektīvi "Drīziņš" un "Dzīpars”,bērnu deju kolektīvs "Drellīši",  pūtēju orķestris "Dobele", divi teātri,  Tautas lietišķās mākslas studija "Avots",  folkloras  kopa "Puduris” un netradicionālo deju grupas.

Kultūras dzīve Dobelē ir aktīva un daudzpusīga.
 
Par tradīciju kļuvuši Jāņu ielīgošana pilsdrupās ,  Zāļu tirgus, Vīru dienas, Mārtiņdienas tirgus, Ziemassvētku tirdziņš, jaungada sagaidīšanas svinības pilsētas centrā un labdarības pasākumi.

 
Ne reizi vien ar panākumiem notikuši un par stabilu ikgadēju tradīciju kļuvuši pilsētas svētki jūlijā. Katru gadu tika izraudzīts kāds noteikts svētku vadmotīvs. 2003.gadā dobelnieki svinēja Saules svētkus. 2004.gadā pilsētas svētki bija veltīti Dobeles 750 gadu jubilejai. 2005.gadā svētku tēma bija mūzika, savukārt 2006.gadā - spēle, akcentējot to kā aktīvas līdzdalības izpausmi visdažādākajās jomās - teātrī, sportā, mūzikā. 2007. gads nozīmīgs ar svētku centrālo pasākumu - piemiņas vietas atklāšana Augustam Bīlenšteinam Ev. luteriskās baznīcas dārzā. 2009. gadā - Mēs dobelnieki! Šajos pilsētas svētkos apvienojās visas paaudžu grupas un kopīgi veidojām Lielo kopbildi - Mēs dobelnieki, sportojām, mielojāmies, noskaidrojām "Dobeles auto" laureātu un muzicējām "Cauri gadsimtiem" muzikālajā uzvedumā pilsdrupās. Bet tā jau nu ir vēsture! No visa pa druskai ikviena svētku rīkotāju un dalībnieku atmiņās.

 

Īstā, skaidrā, gaišā un latviskā kultūra.

 

Laiki iet un mainās, bet pamatvērtības paliek!

Dobeles pilsētas kultūras nams - šādu vārdu tas nes šobrīd, bet agrāk tam bijuši dažādi nosaukumi. Ēka celta un iesvētīta cēliem mērķiem, lai Dobelē varētu darboties vairākas biedrības.

Kārļa Ulmaņa veiktā biedrību samazināšanas politika skāra arī Dobeli, biedrības tika apvienotas. 1935.gada 25.augustā kopējā sanāksmē tika nolemts pārdēvēt Dobeles tautas nama savienību par Dobeles Latviešu biedrību. Biedrības statūtos, kā mērķis tika minēts ”gādāt par biedrības labklājību,  garīgo un fizisko attīstību, tautas nacionālās un kultūras dzīves izkopšanu, kā arī radīt kulturālu centru , uzceļot biedrības namu.”

Mērķis tika realizēts, lai gan ar dažādām grūtībām 1939.gada 24.septembrī mācītājs Jānis Straumanis iesvētīja toreiz presē dēvēto - Vienības namu.

Slavenā latviešu arhitekta Paula Kundziņa projektētajai ēkai 2009. gadā apritēja 70 gadi, tāpēc   Kultūras nams šo gadu  pasludināja par jubilejas sezonu!

Jubilejas cikls iesākās 2009. gada janvārī   un noslēdzās 2009. gada 24. septembrī ar 70 gadu jubilejas svinībām.

Mums Kultūras namā strādājošiem gribētos, lai vienmēr piepildās  prāvesta Jāņa Straumaņa 1939.gadā 24.septembrī teiktie vārdi:  ”lai jaunajā celtnē arvien mājotu īstā, skaidrā, gaišā un latviskā kultūra”.

 

 

 
          Copyright © 2017, Izstrādātajs WebSoft.lv